-Cik tālu ir vērts skriet? cik tālu iet? Ko atstāt aiz muguras, un kam pakaļ iet? cik tālu tas aizved, un cik tuvu mēs nonākam? Kur paliek neizsapņotie sapņi? Kur paliek nepateiktie vārdi? Vai tie pazūd? Vai tie aiziet? Cik bieži es mīlu uzdot sev jautājumus, par dzīves taisnību un netaisnibu, un cik bieži man nākas atzīt, ka viss ir tikai prāta lielumā,viss ir tikai sarunas līmenī, viss ir tikai domās... atmiņās... manī.. manās atmiņās. Dažreiz gribas skriet un lekt un priecāties par to vien, ka esi... bet citreiz? Citreiz gribas paslēpties aizskriet un nekad neatgriezties.. aizmukt un neacerēties atpakaļceļu. Dzīve-tā ir pilna ar maldiem, tā ir pilna ar sāpēm, pilna ar naidu riebumu, mantkārību, ciešanām... bet... tajā arī ir mīlestiba,prieks,smaids-kas dažkārt tev nozīmē vairāk par pašu.. smaids kurš liek tavai elpai aizsisties... /D.Diemanta/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru