meitene ar vārdu*

Es pastāstīšu stāstu
par meiteni ar vārdu,
Es pastāstīšu stāstu,
Tik nebild Tu ne vārdu...

Es pastāstīšu stāstu,
Bet zinu pirms es sāku,
Tā meitene ar vārdu
man ļoti, ļoti dārga...

Es nezinu kā sākšu
Un nezinu kā beigšu,
zinu tikai -ka mazliet sasteigšu...

Viss sākās tur,taj's dziļās magonēs
Kur maza būdama tā smēja,
Tai nerūpēja, ja uz ceļiem uzlija karsta tēja,
Tai nerūpēja ja mute bija netīra..

Bet gads pēc gada gāja,
Un dienas strauji skrēja,
kad skumji sēžot attapās,
Tā rakstot savu dzeju...

Man mazliet sirdī dzeļas,
Ka jāatzīst kas redzas....

Tu teici stāvi..apstājies
Un ieklausies ko saku,
Bet klusi,klusi klusējot
Es apzinājos sekas...

Man negribas vairs dziļāk skriet
Man bail to visu vēlreiz iet,
Tas mani mainījis pavisam,
Jā,es zinu..es pati zinu-pavisam...

Mans ceļs,tas apkārt,lokiem iets,
Un tālu mani vedis līdz,
Bet tagad vēlos tikai vienu-
Atrast atkal prieka dienu!

Man palīdzētu ļoti Tu-
Ja manu sirdi atgūtu,
Jo šobrīd tā ir kaut kur tur,
Kur meklēt es to nespēju...
/D.Diemanta/