Tik ļoti Tevi sāpināt,
Bet tici man, ir ļoti, ļoti grūti
Tā klusām sevi mierināt.
Es redzu ka taj's acīs
Vairs neplaukst rozes zieds,
Es jūtu ka taj sirdij
Pazudis ir prieks.
Man gribas reizi vienu,
Tik vienu lūdzu es,
Lai skaistie sapņu ziedi
Nav tikai iztēle.
Man nevajag ne lietas,
Neko no visa tā,
Man vajag tikai tādu-
Tevi atmiņā...
Piedod māt, es negribēju tīšām,
Tik ļoti Tevi sāpināt,
Bet nedomā, ka tagad,
Tu viena vainīgā.
Es gribu palūgt vējam,
Vētrai, viesulim-
Lai atgriež manu smaidu,
Tavu izeju...
Nav vērts līdz tam vairs tiekties,
Nav vērts tam pakaļ skriet,
Kas gājis, aizgājis līdz galam,
Bet atkal apli iet.
Es zinu kaut kur tālu,
Kaut kur tālumā
Ir vieta manam sapnim,
Manai ticībai.
/autors:D.Diemanta/
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru